“Dievam un Latvijai” – Gaŗezers

Braukt divpadsmit nogurdinošas stundas ar auto, tikai, lai nokļūtu līdz kādam nelielam ezeram meža vidū? Izklausās mazliet neprātīgi, neracionāli un pat dīvaini. Taču šādu un dažreiz pat lielāku attālumu mēro ne mazums Amerikas latviešu ik vasaru, lai pulcētos pie maģiskā Gaŗezera, kas gluži kā latviska Meka sauc un sagaida katru, kam sirdī mīt kaut kripatiņa no Latvijas. Šeit stiprinās draudzības, dzimst mīlestības, tiek dziedātas latviešu dziesmas, skaitīta dzeja, griezti danči. Šeit jaunieši iemācās to, kas ir latviskums, kāpēc tā ir bagātība un, ka atslēga šai dārgumu lādei ir valoda. Te arī tiek spēlēts futbols un volejbols. Un aizlūgts Dievs par Latviju un latviešiem.

P1670246feat

Bet par visu pēc kārtas. Gaŗezers ir teritorijas ziņā visai liela nometne Mičiganas štatā pie neliela ezeriņa, un nosaukums cēlies no tā angliskā vārda. 1965. gadā apkārtējo pilsētu latviešu draudzes, apvienojot un piesaistot līdzekļus, no Čikāgas gaidu vienības nopirka jau gatavu īpašumu ar ēkām, infrastruktūru un zemi, galvenokārt, baznīcas vasaras nometņu rīkošanai. Teicama atrašanās vieta, skaista apkārtne un izdevīgā cena bija starp galvenajiem argumentiem par labu šim pirkumam. Šodien teritorija kalpo par norises vietu četrām jauniešu vasaras izglītības programmām – bērnu nometnei, bērnu dārzam, sagatavošanas skolai un vasaras vidusskolai, kā arī dažām sporta un kultūras vasaras nometnēm. Tāpat letiņi ir apsēduši arī ezera apkārtni un vietējo ciematu – vairāki desmiti dzīvojamo māju, vasaras māju un pārvietojamo treileru tuvējā apkaimē pieder tieši latviešiem, it īpaši vasarās šo vietu padarot par mazu Latviju. Šeit ir Kurzemes un Vidzemes ielas, Siguldas un Ventas ielas. Šeit ir viesnīca „Atbalsis”, brīvdabas estrāde „Dziesmulejas”, futbola, volejbola, basketbola un golfa laukumi.

4-2 nedēļas nogale

Tieši sports ir tas, kas kopā sasauc visvairāk latviešus. Arī mēs Gaŗezerā ieradāmies tieši uz volejbola jeb „4-2” nedēļas nogali. Letiņi Amerikā ir lieli volejbola mīļotāji, tāpēc nedēļas nogalē, kad tas tiek spēlēts, nometnē ierodas ap 1000 latviešiem. Šogad sacensības risinās augusta sākumā, un, neseno Dziesmu svētku iespaidā, cilvēki ir par pāris simtiem mazāk kā ierasts. Taču sacensības solās būt spraigas. Pasākums pulcina ļoti lielu jauniešu skaitu, tāpēc neizpaliek arī kārtīgas ballītes. Piektdienas vakarā par vietējo naktsklubu pārvēršas kāda koka būdiņa meža vidū blakus neliela dīķim. Iestādījumam dots vārds „Jautrais ods”, un dejas mūzikas ritmos tur tiek slāpētas tikai labu laiku pēc saullēkta. Sestdienu amerikāņu latviešu jaunatne pavada kā nu kurš – daļa gatavojoties volejbola spēlei, vēl daļa socializējoties. Jau par izslavētu tradīciju kļuvusi „Burkas pasaule”, kur sākot ar pusdienas laiku līdz pat pašam vakaram, vairāki desmiti jaunieši sēž vai stāv ap ezera ūdenī ienestu galdu, turot rokā dažnedažādus traukus (burkas), kas piepildīti ar jautrāku prātu raisošiem dzērieniem. Tā tiek iegūti gan jauni draugi, gan izdiskutētas aktualitātes, gan ķerts iedegums vasaras saulē. Vēlāk vakarā notiek Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) rīkota „Sirds līksmo ballīte” estrādē „Dziesmu lejas”, kurā uzstājas nu jau par biežiem viesiem kļuvusī grupa „Adam Zahl”, tautā saukta arī par ēdamzāli. Repertuārā dzirdamas gan angļu, gan latviešu mēlē dziedamas dziesmas, kuru starpā kāds no dziedātājiem ik pa brīdim jestri iesaucas: „What do you mean – kā es jūtos? Sirds līksmo!” Visiem, kas iegādājas biļeti uz pasākumu, ir pieejams alus bārs neierobežotā daudzumā.

Nākamā dienā norisinās pats volejbols. „4-2” apzīmē atļauto pretējo dzimumu proporciju komandā – vai nu 4 vīrieši un 2 sievietes, vai otrādi. Un katrā izspēlē obligāti jāiesaista vismaz viena meitene. Lai arī startējam apsveicami un iegūstam tikai vienu zaudējumu visas dienas garumā, finālā neiekļūstam. Izšķirošā cīņa tiek aizvadīta uz galvenā, laternu apgaismotā laukuma dienas noslēgumā. Skatītāji jau laicīgi ieņēmuši savas vietas un mērāmi vairākos simtos. Un spēle neliek tiem vilties – uzvarētājs tiek noskaidrots izšķirošajā setā, atspēlējot četras mačbumbas un izraujot uzvaru. Un jāsaka godīgi – augstais līmenis un spēles kvalitāte pārsteidz. Svētdienas vakars noslēdzas ar „Cūku bērēm” – ceptas cūkgaļas ēšanu un no vakardienas pāri palikušā aliņa tukšošanu ezera pludmalē „Dzintaros”.

Gaŗezera vasaras vidusskola

Taču ar necerēti milzīgo vienuviet sapulcināto latviešu skaitu pārsteigumi nebeidzas. Uz pāris dienām kļūstam liecinieki tam, kā cilvēki kļūst par latviešiem. Sešas nedēļas no savas vasaras vairāki desmiti Amerikas latviešu pusaudži pavada mācoties Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un dabasmācību, literatūru un valodu, dziesmas un dejas, folkloru un tradīcijas, sporto, diskutē par aktualitātēm, stiprina ticību un gatavojas pārbaudījumiem. Režīms ir visai nopietns – celšanās agri no rīta, mācības pie skolotājiem no Latvijas, strikti noteikumi, par kuru pārkāpšanu skolēns tiek izslēgts no skolas. Viens no raksturīgākajiem pārkāpumiem ir čāpošana – došanās nakts pastaigās ar savu simpātiju. Čāpotājus nadzīgi ķer vienmēr nomodā esošie skolas audzinātāji. Vidusskola ilgst četrus gadus, katra gada beigās ir obligātie pārbaudījumi, kurus nenoliekot nav iespējams absolvēt. Pēdējā gada noslēgumā uz gala eksāmeniem skolēniem jāierodas tautastērpos, kas tiešām ir iespaidīgs un skaists mirklis. Pēdējās četras nometnes dienas ceturtajai klasei ir tiešām īpašas – norisinās „Svecīšu dievkalpojums” Gaŗezera brīvdabas baznīcā, gājiens uz ezeru un dziesmas tā krastā. Šis notikums iezvana skolas beigas, kas absolventiem nozīmē pēdējo kopīgo vasaru. Piektdienas vakarā ir „Pēdējais ugunskurs”, kura laikā absolventi pie ugunskura atceras kopējos piedzīvojumus un amizantos atgadījumus, kā arī pasniedz dažādas skolēnu nominācijas. Sestdien norisinās bērnu priekšnesums vecākiem un draugiem, kas kulminējas ar izlaiduma balli vakarā. Svētdienas rītā zvana izlaiduma zvani, un jau pēc dažām stundām katrs skolēns ir ceļā uz savu mājvietu, nepacietīgi gaidot nākamo vasaru, kad vai nu atkal vidusskolā, vai volejbola sacensībās, varēs satikt iegūtos draugus. „Gaŗezera vidusskolas draudzības ir uz visu mūžu,” saka gandrīz katrs satiktais tās absolvents.

„Dievam un Latvijai” vēsta kokā grebts uzraksts iebraucot nometnes teritorijā. Ja volejbola nedēļas nogale ir notikums, kas pulcē cilvēkus un piesaista ziedojumus šai organizācijai, tad vidusskola ir kas īpašs un patiesi nenovērtējams dārgums, pateicoties kuram latviskā uguns trimdā ir degusi un turpina degt tik spoži. Skolēni tautas dziesmas, Dainas, tikumus un paražas zina krietni labāk, kā vairums viņu vienaudžu Latvijā. Katru reizi ļoti emocionāli saviļņojoši ir tie brīži, kad visi, sadevušies roku rokā, skanīgā amerikāņu akcentā jaunieši skaisti izdzied tautas dziesmas, kad staltie puiši un daiļās meitenes, rotājušies tautas tērpos, griež savus svārkus dejā. Un ar asarām acīs par tuvojošos šķiršanos palauž svecīti ezera ūdenī pēc dievkalpojuma. Šis ezers, kas kā miniatūra Baltijas jūra, savā krastā patvērumu ļāvis rasts latviešiem arī svešumā. Dziesmās apdziedāta kā „sapņezers” un „sirdsezers”, šī vieta ir ar latvisku garu, kas mīt gan dzidrajā ezera ūdenī, gan brīvdabas dievnama priežu zaru kupolā, gan „Dziesmu leju” estrādes ozolos, taču, kas vissvarīgākais, iemājojas katrā, kas šeit viesojas. Un kā reiz teicis viens no nometnes idejas pamatlicējiem prāvests Vilis Vārsbergs, tas tik tiešām ir „garu ezers”.

Share