88.stāsts. No izsūtāmā zēna līdz redaktoram – Ansis

Ceļš uz panākumiem mēdz būt dažāds. Ne vienmēr jābūt pasaules prestižāko universitāšu absolventam, lai dzīvē spētu sasniegt virsotnes. Ar neatlaidību un apķērību ir iespējams virzīties pa karjeras kāpnēm arī bez skaļu skolas diplomu palīdzības, it īpaši Ņujorkā. Latviešu puisis Ansis spējis no izsūtāmā zēna kļūt par galveno redaktoru. Dzīve nereti ir labākā skolotāja.

Anša vecāki iepazinās Amerikā, kur bija nokļuvuši, bēgot no kara atstātajām sekām dzimtenē. Jaunībā mēdzam būt karstgalvīgi. Esot vēl pavisam mazam puisītim, viņa vecāki izlēma katrs iet savu ceļu, Ansis uzauga mātes gādībā Čikāgā. Viņa māte bija ļoti aktīva latviešu sabiedriskās dzīves uzturētāja, kā arī kvēli ticēja Latvijas brīvības atgūšanai. To ievēroja arī citi. Kad Ansim bija ap divpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz Ņujorku, jo māte saņēma piedāvājumu strādāt Apvienoto Nāciju Organizācijā. Dzīve lielpilsētā bija dinamiska un iespējām pilna, tomēr tas viņu neatturēja vasarās doties atpakaļ uz Mičiganas štatu, lai piedalītos Garezera latviešu vasaras vidusskolā. Bija reizes, kad vecāku aizņemtības dēļ, vien 12 gadus jaunais zēns izmantoja auto stopošanu, lai no lidostas nokļūtu nometnes vietā. Viņš iemācījās būt patstāvīgs un mērķtiecīgs, kas vēlāk atmaksājās.

0cff5e5 (1)

Pabeidzis vidusskolu izvēlējās uzreiz doties pelnīt naudu nevis turpināt studijas. Darba pārrunās pie avīzes izdevniecības priekšnieka puikam uzsmaidījusi veiksme. Lai izvēlētos tieši viņu, nevis puikas kam ir žurnālistu izglītība, nostrādājis fakts, ka Ansis prot burāt ar laivu. Āķis slēpās tajā, ka šefs meklēja izsūtāmo zēnu, kas varētu palīdzēt arī burāšanā kādu reizi. Kas to būtu domājis, ka Bostonas ūdeņos pavadītās stundas burājot kopā ar tēvu, viņam palīdzēs tikt pie pirmā nopietnā darba dzīvē. Sācis kā kopēšanas puika, līdz sapratis, ka pārējie, kas veido avīzes rakstus nav ne par ko labāki kā viņš. Joka pēc uzrakstījis kaut ko par burāšanu, ko pārējie atzinīgi novērtēja un publicēja avīzē. Arods bija rokās, pacietīgi sākās virzīšanās pa karjeras kāpnēm. Darbs bija interesants un aizraujošs, bija iespēja rakstīt par viss neiedomākajām lietām. Bijis gan kriminālo ziņu, gan dabas katastrofu korespondents. Kļuvis par ceļojuma un biznesa sadaļas redaktoru. Pēc iegūtas milzīgas pieredzes un nostrādātiem 15 gadiem slavenajā „New York Post” avīzē vēlējies jaunus izaicinājumus profesionālajā jomā. „Kad veido rakstu par cilvēku, kas bijis akls un pēc zibens trieciena sācis atkal redzēt – tas ir brīnums, kad jau pat tik retas lietas sāk atkārtoties otro un trešo reizi, saproti, ka šajā darbā esi gana ilgi, pienācis laiks ko mainīt”, ar prieku atceras savus gadus žurnālistikā Ansis.

224047_3973945227364_1382740325_n

Pateicoties ķērienam šajā lauciņā, dzīves laikā paspējis arī būt citu izdevumu galvenais redaktors. Ejot gadiem, sācis darboties arī kā privāts konsultants kompāniju publiskā tēla veidošanā. Kad vairākas firmas pašas sāka interesēties par viņa pakalpojumiem, izlēmis veidot savu uzņēmumu praktizējot tieši šajā lauciņā, publiskajās attiecībās. Ansis atceras, ka pavisam nesen pusdienojis kopā ar vienu no pasaules bagātākajiem cilvēkiem, investoru Vorenu Bafetu, kura kompānija ir viņa klients. Kas to būtu iedomājies, ka viss iegriezīsies šādās sliedēs. Lai arī Ansis saka, ka neko īpašu jau nav izdarījis, tā vairāk šķiet latvieša pieticība, un man gribētos uzslavēt viņa darba spējas un mērķtiecību ceļā uz panākumiem. No kopijas puikas līdz veiksmīgam uzņēmējam, ne visiem tas ir pa spēkam.

Iespēju robežās viņš cenšas apciemot arī vecāku dzimtās āres Latvijā. Viņam ļoti patīk apceļot mūsu zemes skaistās ainavas, labprāt tās izrādot arī savām divām meitiņām, kas nu jau izaugušas, bet viņam sirdī vienmēr būs mazas un mīļas.

Share