Idejas rašanās un gatavošanās

Katram no mums ir bijis kāds sapnis bērnībā. Kad vēl nezināju, cik pasaule ir liela un pilna ar interesantām vietām, sapnis bija kļūt par prezidentu. Laikam ejot, kad skolā mācoties, uzzināju, ka par prezidentu var kļūt tikai sasniedzot 40 gadu vecumu, sapratu, ka tas var pagaidīt.

Pirms kāda gada, kopā dzīvojot Ropažu ielas slavenajās koka divstāvenēs, kurām sestajam tramvajam pabraucot garām glāze ūdens sāk viļņoties, radās idejas pirmie aizmetņi. Kādā ziemas vakarā, pēc tam, kad abi bijām pabeiguši lasīt pasaulslaveno Paulo Koelju dižpārdokli „Alķīmiķis”, apspriežot grāmatas sižetu, nolēmām, ka reizi dzīvē ir jārealizē kas patiešām liels un atmiņā paliekošs. Un teiciens „Life is like a book, if you don’t travel, you just read a page” bija tieši tas, ko vēlējāmies pamēģināt. Jāsaka, ka tā arī ideja palika aizmetņa līmenī, līdz pagāja ziema, pavasaris un pat vasara, pienāca brīdis, kad atkal šo ideju pacēlām augšā.

Bija 2012. Gada 13. Novembris kad satikāmies sporta bāra „Bombardier” uz kādu alus kausu, ar mērķi papļāpāt par dzīvi, ceļošanu, darbiem. Doma par bezrūpīgu ceļošanu abiem jau kādu laiku kaut kur iekšēji bija aizķērusies, bet vēl pat neapzinājāmies cik tas viss var izvērsties nopietni, ar cēliem mērķiem un nospraustiem uzdevumiem. Sākumā plānojām apceļot pasauli ar mērķi satikt visu valstu prezidentus, un palīdzēt atrisināt konkrēto valstu problēmas, varbūt tēmējām nedaudz par augstu. Jau no bērnības abiem ir ļoti stipras patriotiskas jūtas pret dzimteni, Latviju un tās kultūru. Šajā vakarā un vietā dzima ideja par sociālo projektu 100 latviešu stāsti – ar mērķi satikt latviešus, ceļojot apkārt pasaulei bez papildus līdzekļiem, saskarties ar neskaitāmām grūtībām un tās pārvarēt, smelties pieredzi un idejas turpmākajai dzīvei.
Norunājām, ka svētkus pavadīsim vēl Latvijā ar sev mīļajiem cilvēkiem un ģimeni, bet pēc jaunā gada dosimies pasaulē. Katru nedēļu organizējām tikšanos, šoreiz vairs ne bārā pie alus kausa, bet gan bibliotēkās pie interneta un grāmatām. Jo vairāk plānojām, jo vairāk sākām apzināt grūtības un šķēršļus, kas mūs sagaida ieplānotajā maršrutā un valstīs, kuras apmeklēsim. Ņemot vērā, ka ceļojums plānots bez līdzekļiem uzreiz bija jāizslēdz nakšņošana viesnīcā vai hostelī, tālab nolēmām turēties siltajās klimata joslās, lai sliktākajā gadījumā varam arī gulēt zem klajas debess pie palmas stumbra.

Saliekot sarakstu ar lietām, kas būs nepieciešamas ceļā, sapratām, ka jāmēģina uzrunāt kādi atbalstītāji, ne materiāli, bet ar mantām, ierīcēm, apdrošināšanu. Protams, pirmkārt, apzinājām paziņu un draugu loku, kas varētu noorganizēt tikšanos ar potenciālo atbalstītāju. Ļoti palīdzēja arī tuvi draugi un ģimene. Uzņēmumi, kurus iedvesmoja mūsu ideja, gribēja atbalstīt šo sociālo domu par latviešu apzināšanu pasaulē. Liels paldies SIA „GANDRS”, SIA „MASTERFOTO”, SIA „TRIMEN TRACTOR” UN SIA „LĪGA –Z”.

SONY DSC

Jāmin noteikti arī tas, ka bez atbalstītāju meklēšanas paralēli arī paši gatavojāmies šim dzīves pārbaudījumam. Tika strādāts gan sporta zālē un florbola laukumā, gan arī skrieti krosiņi nakts vidū, tādejādi sagatavojot savu organismu fiziskajā ziņā. Saprotot, ka plānotais maršruts ietvers reģionus, kur ir citas klimata joslas, laika apstākļi un arī slimības, devāmies uz vakcināciju. Šobrīd tikai saprotam, ka tas bija jāplāno daudz, daudz ātrāk, mēnešus pirms došanās, lai nesanākt, ka ik pēc četrām –piecām dienām organismam jācīnās ar injicēto vīrusu. Bet mūsu imūnsistēma pārcieta gan difterijas poti Valsts Infektoloģijas centrā pie nerunīgās sievietes, kas vienkārši bija neapmierināta ar savu darbu, gan arī dzeltenā drudža, vēdera tīfa, hepatītu potes jau daudz izpalīdzīgajā Veselības centrā 4. Gauži jāatzīst, ka privātās klīnikas strādā daudz laipnāk un pretimnākošāk, kā to dara valsts iestādes, skaudrā realitāte. Bet ne par to stāsts.

Lai arī gatavošanās nebija viegla, jo bija jāapzina daudz un dažādas jaunas lietas, kā valstu politika vīzu jautājumos, stopēšanas paradumi konkrētajos reģionos, ne uz brīdi motivācija realizēt šo dzīves ceļojumu, kas no sākotnējas spontānas, bezrūpīgas stopēšanas, ceļošanas, piedzīvojumiem bija pāraudzis par nopietni plānotu, cēliem mērķiem un svarīgiem uzdevumiem veidotu sociālu, patriotisku projektu „100 Latviešu Stāsti”.
Tad 2013. gada, 1 februāri, pēc divarpus mēnešu gatavošanās gan morāli, gan fiziski, devāmies ceļā, kopā ar diviem dzīves rūdītiem, pieredzes bagātiem tālbraucējiem uz Itāliju, Florenci, kur jau mūs gaida nākamie pārbaudījumi.

Share