84.stāsts. Neaizmirst savas saknes – Indra

 Pārvācoties uz citu valsti nereti latvieši pazaudē saikni ar dzimteni, nelieto valodu, ar laiku to aizmirstot, jo spēcīgi integrējās citā kultūrvidē. Entuziasti, kam rūp latviskās vides saglabāšana spēj to novērst, ir būtiski, ka tieši jauni cilvēki iesaistās, un rāda piemēru citiem, kā saglabāt latviskumu. Latviešu meitene Indra ziedo savu brīvo laiku, lai dzimtenes dzirksts neizdzistu arī tūkstošiem kilometru no mājām.484966_10101528468498679_307635668_n

Indra dzimusi Latvijā, bet nu jau dzīvo patstāvīgi ASV jau no 8 gadu vecuma, pēdējos 18 gadus  viņa aktīvi iesaistījusies Amerikas latviešu sabiedrībā – katru vasaru braucot uz nometnēm, katru sestdienu uz latviešu skolu, un pa gada laiku uz dažādiem pasākumiem. Meitene atklāj: „Biju pagodināta, kad tiku ievēlēta par 2013. gada Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības (ALJA) vicepriekšsēdētāju pēc lielā Kongresa organizēšanas savā Ņujorkas pilsētā” .Dzīvojot diasporā Indra ir ieguvusi daudz jaunu draugu, bet neskatoties uz to, vēl joprojām saglabā ciešas attiecības ar ģimeni, tuviem bērnības draugiem Latvijā. Viņa regulāri lasa latviešu ziņu izdevumus, interesējoties par politiku un kultūru dzimtenē. Viņa tic ALJAs misijai – „Pulcināt latviešus, Pārstāvēt biedrus, Uzturēt latvietību”.

Runājot par latviskās vides dzīvotspēju tieši jauniešu aprindās, viņas viedoklis ir sekojošs: „Kādreiz dzirdu, ka ir jūtams motivācijas trūkums šeit Amerikā starp jauniešiem, bieži vien ir šaubas, kā mūsu latviešu centri, nometnes, varēs turpināt strādāt bez attiecīga atbalsta (līdzdalības, finansējuma, utt.) – ir Latvijas patrioti, kuri nekad nešaubīsies par Amerikas latviešu sabiedrības turpināšanu nākotnē, un tajā pašā reizē esmu neskaitāmas reizes dzirdējusi ierasto frāzi, ka mūsu sabiedrība nepastāvēs nākamos 10 vai 20 gadus”. Indra var saredzēt patiesību abās perspektīvās, bet viņa ir optimiste sakot: „Ja cilvēki, it īpaši jaunieši, zaudēs velmi saglabāt latviešu tradīcijas, valodu, draudzību, tad arī zudīs Amerikas latviešu sabiedrība, bet, kamēr vien būs pietiekami daudz jauno censoņu, kam svarīga tēvzeme, tikmēr nākotne krāsojas gaišos toņos”. Viņa pastāsta par tipisku piemēru, kad jauniešiem augot ģimenē, kur viens no vecākiem ir amerikānis, lielākajā daļā visi runā angliski, aizmirstot latviešu valodu. Problēma ir komunikācijas trūkumā, jo bieži vien vieglāk ir runāt vietējā valodā nevis latviešu, bet Indra stāsta, ka viņas patēvs ir amerikānis, bet viņam nav nekādu iebildumu pret viņas latviskumu, tāpēc viņa runā abās valodās, tādejādi nezaudējot savu valodu. Ir jāsaprot, kāpēc katram no mums tas ir svarīgi. Kāpēc ir svarīgi zināt no kurienes esi cēlies?

Šo vasaru daudzi no Amerikas latviešiem devās uz Latviju, lai klātienē vērotu Dziesmu un Deju svētkus. Indra paspēja piedalīties arī divos ļoti svarīgos pasākumos – pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā, un jaunizveidotā Latvijas Nākotnes Kluba pirmajā pasākumā, kura mērķis bija pētīt, apspriest, veidot un būvēt Latvijas nākotni. Meitene dalās ar gūtajiem iespaidiem: „Esmu ļoti priecīga, ka šis klubs veidojās, un tas ir pateicoties Alvim Briģim un Dinārai Striķis. Es ceru, ka mani vienaudži sāks vairāk un vairāk apmeklēt šāda veida pasākumus”.1011198_10102035931618519_2065748034_n

Indra bieži saviem vienaudžiem uzdod jautājumu – ko Jums nozīmē latvietība? kā aicināt jauniešus vairāk piedalīties? Kāds būtu pareizais ceļš viņus vienot? Atbilde nav viennozīmīga, bet iestrādnes ir, viņa atzīst: „ Zinu, ka tā ir saistīta vairāk ar pasākumiem, kas vieno mūs sakarā  ar mūsu interesēm, latviešu tradīcijām un valodu. Mums visiem, protams, patīk dziedāt un dejot – tautas tērpos vai arī neformālās ballītēs. Bet kas vel? Sports, kultūra, māksla, mūzika?” Noteikti mūs saliedē latviešu mākslinieku, sportistu lielās uzvaras, kad jūtamies lepni par savu valsti, par Latviju, bet lepniem ir jābūt ne tikai svētku reizēs.

Indra aicina visus ALJAs un arī pārējos jauniešus turpināt latviešu centienus – ejot latviešu skolās, nometnēs, apmeklējot ALJA pasākumus, svinot Jāņus, balsojot Latvijas vēlēšanās, kā arī nepārtraukti mēģināt atrast jaunus veidus kā paplašināt savu dalību un darbību.   Viņa nelokāmi uzsver: „Zinu to, ka mums ir jāturpina piedalīties, ja gribam turpināt šo iesākto ceļu (lai vienotu mūsu tautu nākotnei) – mums ir jāieelpo viens otra prieku, cerību, ticību, un patriotismu, lai mēs un mūsu pēcnācēji ir ierosināti būt atbildīgiem par savu tēvu zemi! Un kas tieši nozīmē būt atbildīgam? Es domāju tas katram ir jāatbild pašam”.1010701_10102059662466709_1476886548_n

Share