82.stāsts. Jaunatnē ir nākotne – Aivars

 Kara dēļ daudzi patriotiski noskaņoti latvieši bija spiesti pamest dzimteni, un veidot savu nākotni tālumā. Viņi tika audzināti ar domu, ka reiz varbūt varēs atgriezties brīvā Latvijā, viņiem bija būtiski nepazaudēt latviskumu. Šobrīd Amerikā tautieši dzīvo jau vairākās paaudzēs, un, lai nepazustu latviskā identitāte, svarīgi ir strādāt tieši ar jauniešiem, ko jau vairākus gadus veiksmīgi dara Aivars.VVF 2x2 1976

Viņa tēvs Valfrīds dzimis Dauguļu pagastā un jaunības dienas pavadījis pie  Burtnieka ezera netālu no Valmieras. Jaunībā bijis izcils augstlēcējs, kuram piederējis Latvijas valsts rekords. Otrajam pasaules karam tuvojoties beigām tika iesaukts 15. latviešu leģiona divīzijā. Pēc gada atstājis Latviju, lai dotos uz Vācijā, kopā ar sievu Zentu, kura cēlusies no mākslinieku Jurjāņu dzimtas. Bēgļu nometnē abi bijuši matemātikas skolotāji. Tēvs zināja, ka esot šeit jāiegūst izglītība, lai pārceļoties pāri okeānam, varētu atrast pienācīgu darbu, nevis strādāt fiziskus saimniecības darbus kādā fermā. Hamburgas universitātē ieguvis doktora grādu astronomijā. Izceļojis uz ASV 1951. gadā, kur divu mēnešu laikā pieņemts par astronomijas pasniedzēju un pētnieku Virdžīijas universitātē, kur nostrādājis vairāk kā 30 gadus, Zenta bijusi viņa asistente pie zvaigžņu pozīciju mērīšanas un aprakstīšanas. Laimīgā latviešu ģimenē  dzimis arī Aivars.

Viņš atceras vecāku teikto bērnībā, dzīvojot Vašingtonas apkaimē: „Viena no galvenajām ģimenes vērtībām ir valoda, jo tikai tā bērniem var būt saikne ar Latviju”. Vecāki apzināti meklējuši citus tautiešus sev apkārt, veidojot gan latviešu skoliņu, gan kopā sanākšanas pasākumus, kur bērniem būtu iespēja savā starpā komunicēt. Pašam Aivaram vienmēr paticis satikties ar latviešu jauniešiem, vienaudžiem nometnēs un kongresos. Vislielākā ietekme ir bijusi Latviešu jaunatnes „2×2” nometnēm, kura dibināta sešdesmitos gados, un kur lektoru skaitā bija arī psiholoģijas profesore no Monreālas McGill universitātes Vaira Vīķe-Freiberga. Aivars atceras: „Jau tad, kad vēl Latvija nebija brīva un bija grūti iedomāties, ka lietas ievērojami mainītos, viņa jauniešus (un īpaši mani) ietekmēja ar devīzi “Katrs latvietis svarīgs savai tautai” ko viņa arī turpināja savas prezidentūras gados”. Caur piedalīšanos „2×2” nometnēs viņš zināju, ka grib savu latvietību paturēt, kā svarīgu savas dzīves daļu. Tieši Aivars ar domubiedriem bija tas, kurš atjaunoja šo nometni 2006. gadā, jo vēlējās, lai arī mūsdienu jauniešiem būtu iespējas kādas bija viņam augot.

Aivars un Skarleta 2013 pie Valmieras

Kā jaunietis aktīvi piedalījies Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienībā (ALJA), kur arī bijis valdē. Kādā no kongresiem iepazinies ar Skārletu no Sietlas, bet 1978. gadā ALJA kongresā San Francisko šī iepazīšanās kļuva par jauku un sevišķu draudzību, bet attāluma dēļ (4000 km) droši vien nekas tālāk nesanāks, sākotnēji domāja Aivars. Tomēr pēc tikšanās vecgada vakarā, viņa pirmās vizītes laikā Sietlā, abi jau saderinājušies. Saviļņots Aivars atceras iepazīšanos „Saskaitījām, ka vien trīsdesmitajā dienā, kad bijām kopā vienā pilsētā, stāvējām pie altāra, nesen nosvinējām 35 gadu kāzu jubileju”.

Vēlākos gados viņš sāka darboties Amerikas Latviešu Apvienībā, un 1999. kļuva par tās vadītāju. Aivara vadības gados, kopā ar domubiedriem tika dibināta ļoti veiksmīga Amerikā dzimušo latviešu jauniešu programma “Sveika, Latvija!”, kuras ietvaros jauniešiem bija iespēja apmeklēt Latviju, mācīties valodu, apskatīt skaistākās kultūras vēstures vietas, veidot draudzību ar vietējiem latviešiem. Aivars uzskata: „Ir svarīgi, ka šādā veidā ari Latvijas latvieši uzzina par latviešiem ārzemēs, īpaši mūsu jauniešiem, kuriem ir tik daudz ko savai tautai dot”.

Ar AM min Girtu Kirstovski 2002

Šobrīd entuziasma pilnais Aivars laimīgi dzīvo kopā ar sieviņu Vašingtonā, viņa dēls un meita vairākas reizes bijuši Latvijā, kur strādājuši praksē vietējos uzņēmumos. Brīvajā laikā viņš turpina sadarboties ar latviešu uzņēmumiem, kuriem nepieciešama palīdzība jaunu tirgu meklēšana šai pus okeānam, kā arī lielāko uzsvaru liek uz jauniešu latviskās identitātes veidošanu, organizējot dažādas nometnes un pasākumus. Viņš ir cilvēks, kas nekad neatteiks palīdzību. Viņš arī uzsver to, ka „ Lai gan Ziemeļamerika ir tik plaša, mūsu latviešu saime ir ļoti tuva, un šodien daudz no mūsu draugiem no jaunības dienām ir joprojām mūsu draugu lokā, un vel jaukāk, mūsu bērni ir sadraudzējušies ar mūsu draugu bērniem!”. Viņš nelokāmi tic bijušajai valsts prezidentei, kas teikusi: „Katrs latvietis svarīgs savai tautai, lai kur arī tas nedzīvotu”.

Share